Veņdžou (Wenzhou)
Veņdžou vēsture izsekojama aptuveni 2500 gadu senā pagātnē, kad tā bija ievērojams keramikas centrs un viena no seladona rašanās vietām.
No 191. līdz 138. gadam p.m.ē. pilsēta bija Dunou karalistes galvaspilsēta. Sākotnēji pilsēta dēvēta gan kā Dunou (東甌, Dōng'ōu), gan arī Jundzja (永嘉, Yǒngjiā). Mūsu ēras 760. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.
Tiek uzskatīts, ka pilsētas plānošanu vadījis viens no fenšui filosofijas pamatlicējiem Guo Pu.
Ilgus gadsimtus Veņdžou bija nozīmīga osta tējas audzēšanas reģionam kalnainajos Džedzjanas dienvidos. 1867. gadā osta atvērta ārzemju kuģiem.
Tradicionāli nozīmīga ir lauksaimniecība — audzē tēju, vīnogas, džutu, eksportē arī kokmateriālus, papīru, alunītu — Veņdžou dēvē par pasaules alunīta galvaspilsētu. Galvenās rūpniecības nozares ir elektromašīnbūve, ādas apstrāde, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un metālapstrāde.
Ģeogrāfiskā karte - Veņdžou (Wenzhou)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
 |
 |
| Ķīnas Tautas Republikas karogs | |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
| ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |